Kāpēc ir pamats domāt, ka kraniosakrālā biodinamiskā terapija mazina stresu un trauksmi

Sabiedrība un cilvēks šodien tik bieži dzīvo “paātrinājumā” - informācijas apjomā un pienākumu gūzmā, turklāt nemitīgi fonā dun "ātrāk, vairāk, augstāk". Līdz ar informācijas apriti arī efektivitātes latiņa ir uzcelta neiedomājamos augstumos. Kas, protams, cilvēces attīstībai ir apsveicami, tomēr - uz kā rēķina?... mēs trauksmaini sekojot "ātrāk, vairāk, augstāk!" esam izrāvuši paši savas saknes un sazemējumu, dzīvojot nepārtrauktā spriedzē un stresā vēl turpat it kā cenšoties noturēties savā veselumā un harmonijā. Mēs nepamanām, ka esam pastāvīgā stresā līdz brīdim, kad parādās bezmiegs, spriedze plecos, gremošanas traucējumi, nepārtraukts iekšējs nemiers un sajūta, ka nav iespējams īsti atslābināties pat brīvdienās. Stress nav tikai psihes stāvoklis. Tā ir nepārtraukti "gatavībā" esoša nervu sistēma. Un tieši šeit sākas kraniosakrālās biodinamiskās terapijas nozīme, kur maigais pieskāriens mazina stresu un trauksmi

Stress nav galvā — tas ir nervu sistēmā

Cilvēka autonomajai nervu sistēmai ir divi galvenie stāvokļi:

simpātiskais (fight–flight) — mobilizācija, izdzīvošana, reakcija;

parasimpātiskais (rest–digest) — atjaunošanās, dziedināšana, drošība.

Hroniskā stresā organisms nespēj pilnībā pārslēgties uz atjaunošanos. Ilgstoši aktivizēta simpātiskā sistēma rada: trauksmi, miega problēmas, saspringtu ķermeni, hormonālu disbalansu, nogurumu, emocionālu pārslodzi un izdegšanu. Savukārt, kad aktivizējas parasimpātiskā sistēma - sirdsdarbība palēninās, uzlabojas gremošana, emocionālā stabilitāte un imunitāte.

Ko dara kraniosakrālā biodinamiskā terapija?

Biodinamiskā pieeja nevis “labo”, bet palīdz ķermenim atgriezties veselumā un veselībā. Sesijas laikā ar ļoti vieglu, klātesošu pieskārienu tiek aktivizēts organisma pašregulācijas mehānisms, kura laikā dabiski ķermenis pārslēdzas no “izdzīvošanas” uz “atjaunošanās” režīmu. Biodinamiskā kraniosakrālā terapija palīdz nervu sistēmai pāriet no simpātiskā uz parasimpātisko stāvokli — no “cīņas vai bēgšanas” uz “atpūtas un atjaunošanās” režīmu. Tieši šajā brīdī sākas reāla dziedināšanās.

Zinātniski novērotie efekti uz stresu

Pētījumā ar ugunsdzēsēju kadetiem pēc 5 terapijas sesijām tika konstatēts: samazinājies kortizola līmenis; samazinājies CRH (stresa hormona regulators); uzlabojusies vispārējā pašsajūta.

Tas apliecina, ka kraniosakrālā terapija var būt efektīva, neinvazīva metode stresa mazināšanai, jo ķermenis pārstāj dzīvot “avārijas režīmā”.

Kāpēc KBT mazina stresu un trauksmi?

Trauksme, ar kuru saskaras mūsdienu cilvēks, visbiežāk nav domas — tā ir iekšēja fizioloģiska reakcija. Cilvēks ar prātu var saprast, ka pamata trauksmei nav, taču ķermenis joprojām jūtas apdraudēts. Kraniosakrālā biodinamiskā terapija strādā tieši ar no šī punkta - palīdzot ķermenim atslābt un nervu sistēmai nonākt parasimpātiskā režīmā.

Terapijas laikā:

• Palēninās elpošana

• Aktivizējas klejotājnervs (vagus)

• Samazinās muskuļu tonuss

• Stabilizējas sirds ritms

• Smadzenes saņem signālu: ir droši

• Un tikai tad psihe var nomierināties.

Ko cilvēki visbiežāk pamana

Pēc sesijām bieži parādās:

• iekšējs miers

• siltuma sajūta ķermenī

• brīvāka un plašāka elpa

• uzlabojas miega kvalitāte

• mazāk traucē domāšanas “troksnis”

• emocionāla stabilitāte

• mierīgāka reakcija stresa situācijās

• samazinās sāpes, arī hroniskās

Svarīgi — tas nav īslaicīgs relaksācijas efekts. Tā ir nervu sistēmas pašregulācijas trenēšana.

Kāpēc efekts ir paliekošs

Zināms, ka trauksme nav radusies vienā dienā - tā ir ilgstošā laika posmā apgūts ķermeņa stāvoklis.

Biodinamiskā kraniosakrālā terapija maigi un pakāpeniski māca organismam, ka drošība var būt pamatstāvoklis, nevis izņēmums. Un ar katru sesiju nervu sistēma arvien vieglāk atgriežas līdzsvarā — arī ikdienā. Sesiju skaits paliekošam rezultātam gan, saprotams, ir individuāls. Izmaiņas cilvēks pamana jau pēc pirmās sesijas, taču ilgnoturīgākam rezultātam kādam pietiek ar trim sesijām, taču kādam zināmā regularitātē jāpiedzīvo piecas, septiņas vai hroniskā gadījumā pat desmit sesijas līdz ķermenis pats ir apguvis atgriešanos parasimpātiskā nervui sistēmas stāvoklī patstāvīgi.

Stresa mazināšana nav tikai atpūta vai domāšanas maiņa. Tā ir spēja ķermenim sajust - man nav jācīnās. Un kad tas notiek: prāts kļūst skaidrāks; emocijas stabilākas; ķermenis brīvāks; pieaug energījas līmenis.

Kraniosakrālā biodinamiskā terapija nestrādā ar simptomu — tā strādā ar stāvokli, kurā simptoms rodas. Tāpēc tā nav tikai relaksācija. Tā ir prasme nervu sistēmai būt harmonijā un mierā. Un miers nav pasīvs stāvoklis — tas ir pamats veselībai.