Stress un stresa mazināšana

Mūsdienās joprojām strauji pieaugošais informācijas apjoms un reizē nepieciešamība operatīvi uztvert, analizēt jaunu informāciju un aši pārslēgties uz citu, gandrīz ik mirkli spējot būt aktīvam, mobilam, drošam, pašpārliecinātam, daudzpusīgam, atvērtam jaunām lietām un cilvēkiem - objektīvi skatoties - var izraisīt spriedzi ikvienam. Vienlaicīgi mēs vēlamies paturēt arī klasiskās ģimenes vērtības, pareizus uzvedības un dzīves principus, kuru ievērošanai mums nepieciešams iekšējs rāmums, pacietība, iecietība un pazemība. Šī dualitāte un pretrunīgas prasības ar laiku var izraisīt apjukumu mūsu emocionālajā pasaulē - kā rezultātā arī organismā sāk izpausties dažādi fiziski simptomi.

Stresa reakcija ķermenī

Vai atpazīsti sajūtu, kad "sagriežas" vēders, elpa kļūst īsa un sekla, domas haotiski riņķo?... Tas ir autonomās nervu sistēmas veids, kā Tevi pasargāt - sagatavojot “cīnīties vai bēgt” stāvoklim, kur Tu būtu gatavībā sastapties ar “pūķi” jeb draudu.

Kas notiek nervu sistēmā?

Tavas simpātiskās nervu sistēmas galvenais uzdevums – maksimāli aktivizējot organisma enerģijas krājumus padarīt tevi “gatavu darbībai”. Miliskundēs asinīs tiek izdalīts adrenalīns, palielinot sirdsdarbību, elpošanas ātrumu, uzlabojot redzi un apturot gremošanu, tādejādi ļaujot tev koncentrēties uz situācijas bīstamību.

Ko nodara hronisks stress?

Simpātiskā nervu sistēma pastiprināti darbojas, ja cilvēks izjūt trauksmi un saspringumu. Ja dienu no dienas esi “nemitīgā modrībā” - darbā, mājās vai sociālājā vidē, organisma iekšējā “ugunsgrēka signalizācija” nekad neapklust un adrenalīna vietā tiek izdalīts kortizols – hroniska stresa hormonālais draugs, kas noslogo organismu kā pastāvīga nospiests gāzes pedālis.

Vēro un mācies uzticēties savām sajūtām

Kā rīkoties? Pirmais solis – atpazīsti, kas Tev liek justies spriedzē un nedroši? Slodze un saspringtā atmosfēra darbā, ģimenes apstākļi vai citi ārējie vai iekšējie faktori – ja šādi iemesli pastāv un tos spēj apzināties vai arī spēj šobrīd, iespējams, tikai sajust ne apzināties - meklē palīdzību: psihologu, grupu atbalstu, konsultācijas. Tu neesi viens/a!

Kā atgūt mieru?

Iespējams, ka kopumā jūties droši, taču stresa sajūta neatkāpjas? Reflektē un meklē ceļus, kā atgūt mieru. Kādas stratēģijas tu izmanto, lai "atslēgtos" no spriedzes un stresa? Vīns un TV tikai "aizsmērēs" simptomus īslaicīgi, tāpēc iesaku apzināti izvēlēties prakses, kas palīdz atgūt iekšējo mieru: ej dabā, aromātiskā vannā, klausies reklaksējošu mūziku, dejo, glezno - izpaužot savas emocijas, raksti dienasgrāmatu - reflektē, meditē, nodarbojiet ar jogu vai cigun vai citu mierīgu un līdzsvarojošu sev piemērotu praksi.

Kā var palīdzēt kraniosakrālā biodinamika?

Kraniosakrālā terapija palīdz ķermenim pārslēgties no “cīņas vai bēgšanas” režīma uz “atpūtas” režīmu. Caur maigiem pieskārieniem terapeits palīdz nervu sistēmai atgūt miera stāvokli: elpa kļūst garāka un dziļāka, sirdsdarbība palēninās, samazinās muskuļu saspringums un ķermenis kļūst atslābis, atjaunojas gremošana. Sesijas laikā stabilizējas emocionālais stāvoklis - mazinās trauksme un iekšējais nemiers.

miers un dziļa relaksācija

Kraniosakrālās biodinamikas sesijas noslēgumā cilvēki bieži jūtas dziļā atslābumā – viegli, “kosmiski”, ķermenis mīksts un relaksēts. Tas kādam pēc ilgstoša stresa var būt jaunums vai pat "neērtums". Taču tieši šādā miera stāvoklī ķermenis var atjaunoties un dziedināties.

Ja Tev ir sajūta, ka nepieciešams klātesošs atbalsts, lai mazinātu stresu – kraniosakrālā biodinamika var būt patiesi efektīva. Piedzīvo un pārliecinies!

Rezervē laiku sesijai